texpas.eu

Pēc kādas metodes man jāmēra produkta pases vērtības?

Metode ir noteikta delegētajā aktā, nevis brīvi izvēlējama

Veids, kā tiek mērīta vai aprēķināta vērtība digitālajam produkta pasem, nav zīmola vai importiera paša izvēle. ESPR 39. pants (Regulējums (ES) 2024/1781) nosaka, ka Eiropas Komisija katrai produktu grupai nosaka, pēc kādām testa, mērīšanas un aprēķina metodēm tiek pierādītas prasības, kas izklāstītas 5. līdz 7. pantā. Šīm metodēm ir jābūt precīzām, uzticamām un atkārtojamām, un, ja iespējams, tām jāsaskan ar harmonizētajiem standartiem. Tekstilam un apģērbam šāda konkrēta metode vēl neeksistē: tā tiks pieņemta ar delegēto aktu šai produktu grupai. Līdz tam neeksistē noteikts aprēķina veids, piemēram, CO2 pēdas nospieduma, pārstrādes procenta vai apģērba ilgtspējas reitinga noteikšanai pases sistēmas ietvaros.

Uz ko tas attiecas un uz ko nē

Šī sistēma attiecas uz visām produktu grupām saskaņā ar ESPR, ne tikai tekstilu: baterijām, mēbelēm, elektronikai un tekstilam ir savi delegētie akti ar saviem mērīšanas noteikumiem, lai arī vispārējais regulējums ir vienāds attiecīgajos pantos. Tas, kas neizsriet no 39. panta, ir gatava metode, ko varētu pielietot apģērba produktam šobrīd. Pants apraksta procesu un kvalitātes prasības, kurām metodei jāatbilst, kad tā tiek noteikta, nevis pašu formulu. Turklāt šī daļa attiecas tikai uz vērtībām, kas iekļautas ekoloģiskā dizaina prasību un produkta pases ietvaros; citas saistības, kas zīmolam jau var būt saskaņā ar, piemēram, šķiedru sastāva etiķetēšanu vai ķīmiskajām vielām, regulē cits tiesību akts un tāpēc ne automātiski neatbilst tai pašai mērīšanas metodei.

Vēl nav noteikts datums, bet ir skaidra secība

Nav noteikta data, kad tiks publicēta mērīšanas metode tekstilam un apģērbam. Tas, kas ir zināms no 2025.–2030. gada ekoloģiskā dizaina un produktu pases darba plāna: tekstila delegēto aktu šajā plānā paredzēs 2027. gadā, un apģērbu, kas vismaz astoņdesmit procentus sastāv no tekstilšķiedrām, kā pirmo kategoriju. Šis ir darba plāna iepazīstinājums, nevis apņemšanās un nevis likuma teksts ar konkrētu datumu. Līdz delegētais akts ir pieņemts un publicēts, tekstilam ESPR ietvaros nepastāv oficiāli noteikta mērīšanas vai aprēķina metode. Tiklīdz šis akts tiks publicēts, tajā norādīts, kāda metode ir spēkā, un šī lapa tiks atjaunināta ar konkrētu atsauci.

Kas ir jāizdara šobrīd

Kurš jau tagad domā par produkta pasi, var dažas lietas sagatavoties bez gaidīšanas uz galīgo metodi. Pirmkārt: dati, kas vēlāk būtu jāmēra vai jāaprēķina, nāk no kurienes — no ražotāja, no piegādes ķēdes, no sertifikātiem vai testu pārskatiem. Ir lietderīgi jau tagad kartografēt, kādi dati ir pieejami un pēc kādas metodes tie ir uzkrāti, pat ja tā vēl nav metode, ko delegētais akts vēlāk nosaka. Otrkārt: esošie harmonizētie standarti un izplatītās dzīves cikla analīzes metodes dod norādi par virzienu, kurā Komisija domājams meklē, jo 39. pants uz tiem skaidri atsaucas kā uz ieteiktāko avotu. Tas nav garantija, ka tieši tas pats standarts tiks noteikts, bet tas nav slika vieta, uz kuru balstīt pirmo datu vākšanu. Treškārt: delegētā akta publicēšanas monitorēšana ir prātīgāka nekā jau tagad ieguldīt pilnīgi izstrādātā, galīgā mērīšanas metodē — tā varētu atšķirties no tā, ko zīmols bija izvēlējies. Visbeidzot: platforma produkta pasi sastāda, pamatojoties uz datiem, ko sniedz ražotājs vai importieris, un piemēro metodi, kas saskaņā ar aktuālo tiesību aktiem ir spēkā; tiklīdz tekstila metode ir noteikta, tā tiks iekļauta pasu sagatavošanas procesā.

Uz kā tas balstās: 39. pants un 5.–7. pants

Pienākums noteikt testa, mērīšanas vai aprēķina metodi, pirms konkrēti piemērot veiktspējas vai informācijas prasību, izriet no ESPR 39. panta (Regulācija (ES) 2024/1781). Šis pants tieši saista metodi ar prasībām, kuras Komisija nosaka katrai produktu grupai saskaņā ar minētās regulācijas 5.–7. pantu — noteikumiem, kuros vispārīgi aprakstītas ekoloģiskās projektēšanas prasības un veiktspējas un informācijas prasības. Tā kā tekstilam paredzētās prasības tiks konkrēti noteiktas vēl publicējamā deleģētajā aktā, arī attiecīgā mērīšanas metode vēl nav noteikta. Abus noteikumus satur oficiālos tekstus zemāk norādītajās avotu vietās tiem, kas vēlas pārskatīt precīzo redakciju.

Kurš vēlas palikt informēts par mirkli, kad tekstilam paredzētais deleģētais akts tiek publicēts, var sekot šai lapai: tiklīdz metode tiks publicēta, šeit tiks pievienota konkrētā norāde.

Ko jums konkrēti jāizdara

Ko no jums tiek sagaidīts

Delegētā regulējuma pieņemšanas akts norāda mērīšanas metodi

Katrai vērtībai, kas tiks iekļauta produktu pasē, turpmāk būs noteikts mērīšanas vai aprēķināšanas veids. ESPR (Regula (ES) 2024/1781) 39. pants nosaka, ka Komisija par katru produktu grupu norāda testēšanas, mērīšanas un aprēķināšanas metodes, un ka šīs metodes pēc iespējas lielākā mērā atbilst esošajiem Eiropas vai starptautiskajiem standartiem. Apģērbam un tekstilizdevumiem šāds norādījums vēl nav pieejams: delegētā regulējuma pieņemšanas akts šai produktu grupai ir plānots ESPR darbības plānā 2025.–2030. gadam apmēram 2027. gadā, un pirmā kategorija būs apģērbs, kas satur astoņdesmit procentus vai vairāk tekstilšķiedru. Uzņēmumam ar 10 līdz 100 darbinieku tas galvenokārt nozīmē, ka pašreizējā sagatavošanās ir jāvērš uz pamatdatu pieejamības nodrošināšanu, nevis uz vienas aprēķināšanas metodes iepriekšēju fiksēšanu.

Dati jāvar piesaistīt metodei, kas vēl tiks pieņemta

ESPR 5. līdz 7. pants izšķir ekooloģiskos projektēšanas prasības, darbības prasības un informācijas prasības. Darbības prasība (piemēram, mikropāļu emisijas robežvērtība vai pārstrādātas šķiedras minimālā daļa) ir pārbaudāma tikai tad, kad ir noteikta atbilstošā mērīšanas metode. Uzņēmumam tas nozīmē, ka dati, kas jau tagad tiek vākti — piegādātāja testa rezultāti, sertifikāti, laboratorijas pārskati — pa iespējai jāpaliek izsekojami sākotnējiem testa apstākļiem. Testa pārskats bez norādes uz izmantoto standartu vai testēšanas metodi vēlāk būs grūti pārveidojams par vērtību, ko delegētā regulējuma pieņemšanas akts galu galā prasa.

Esošie standarti kā starpposms

Kamēr galīgā metode nav norādīta, ir parastais gadījums, ka uzņēmumi pamatosies uz standartiem, kas viņu nozarē jau ir parastie, piemēram, šķiedru sastāvam vai mazgāšanas noturībai. Tas nav 39. panta noteiktais pienākums, bet gan praktiska izvēle: jo konsekventāk ir veidota pašreizējā testēšanas prakse, jo mazāka ir iespēja, ka dati vēlāk būtu jāmēra atkal pēc citas metodes. Kas jau tagad nosaka, kā šķiedru sastāvs tiek noteikts,, ar to veidojas dokumentācija, kas iespējams lielākoties paliktu atkārtoti izmantojama.

Kur praktiski kļūdās

Pirmā situācija: ārējās puses testa pārskats norāda procentuālo daļu vai vērtību, bet nenorāda, kurš standarts vai testa apstākļi tika izmantoti. Bez šīs norādes vēlāk nav iespējams konstatēt, vai vērtība ir salīdzināma ar to, ko turpmāka metode prasa.

Otrā situācija: dažādi piegādātāji ķēdē testē vienu un to pašu īpašību — piemēram, pārstrādātas šķiedras daļu — pēc dažādām metodēm, neminot to. Pasfonda sastādīšanas laikā rodas vērtība, kas nav vienpersoniski izsekojama avotam. Tam, kam jāpierāda, kā pārstrādātas šķiedras daļa ir pamatota,, ir jēga no fiksētas, norādītas testēšanas metodes katram piegādātājam.

Trešā situācija: uzņēmums no ķīmiskaņa analīzes pārskata pārņem vērtību, nenorādot, kurā laikā un kādi apstākļi tika testēti. Jautājumiem par, kādu ķīmisko apstrādi jāziņo tas ir vāja vieta dokumentācijā, jo vērtību vairs nav iespējams pamatot, ja sākotnējais testa pārskats nav saglabāts.

Ceturtā situācija: iekšējais testēšanas nodaļa izmanto savu, nestandartizētu mērīšanas metodi, jo tā ir lētāka vai ātrāka, neneminot to nekur. Tad, kad delegētā regulējuma pieņemšanas akts norāda normatīvo metodi, izrādās, ka iepriekšējie mērījumi nav salīdzināmi un ir jāveic atkārtoti.

Piektā situācija: uzņēmums pieņem, ka pasē izmantotā mērīšanas metode ir tāda pati kā uz mazgāšanas etiķetes, bet tas nebūtu jābūt. Apkopes instrukcija un pase kalpo dažādiem mērķiem un var pamatosies uz dažādiem standartiem; kā mazgāšanas etiķete attiecas uz pasi, tāpēc ir atsevišķs jautājums, kas ne vienmēr ir atbildams ar vienādiem testēšanas datiem.

Ko varat fiksēt

  • Katrai izmērītai vai aprēķinātai vērtībai: kāds standarts, testēšanas metode vai aprēķina metode tika izmantota, kas to veica un kāds bija datums.
  • Pats testraporta vai sertifikāta dokuments, kurā norādīti testēšanas apstākļi, kas saglabāts kā pamatdokuments pie vērtības pasportā.
  • Pārskats par katru piegādātāju izmantoto testēšanas metodi, lai pēc nepieciešamības ātri varētu pārbaudīt, vai vērtības ir savstarpēji salīdzināmas.
  • Piezīme pie katras vērtības, kas vēl nav izmērīta saskaņā ar norādīto metodi, lai delegētā akta publicēšanas laikā būtu skaidrs, kurus datus var būt nepieciešams pārskatīt.
  • Atsauce uz vērtības avotu iekšējā vadības sistēmā, saistīta ar kādi dati ir iekļauti tekstila pasportātā, lai testēšanas metode un datu lauks paliktu savstarpēji saistīti.
  • Procedūra, cik bieži testēšanas rezultāti tiek atkārtoti vai pārbaudīti, kas jāsaskaņo ar jautājumu cik aktuāliem jābūt pasportā ietvertajiem datiem.

Mēs sekojam delegētā akta publicēšanai attiecībā uz apģērbu un tekstilizstrādājumiem un atjauninām šo lapu, tiklīdz šīs produktu kategorijas metode tiks norādīta.

Šis nav juridisks padoms. Šī lapa sniedz vispārīgu informāciju par tiesību aktiem, par kuriem ir šī platforma. Mēs nezinām jūsu situāciju. Ja domājat par savu gadījumu, konsultējieties ar juristu vai kompetento uzraudzības iestādi.

Rakstīts ar AI, pamatojoties uz iepriekš minētajiem avotiem, cilvēks pārbaudīja 2026-08-22. Kaut kas nav pareizi? Dodiet mums zināt — labojumi tiek uzskatīti par prioritāru.