Vai es drīkstu iznīcināt nepārdotus apģērbu un tekstila krājumus?
Apģērēla iznīcināšana drīz tiks aizliegta, bet ne tagad
Nepārdoto apģērēla un tekstila iznīcināšana šobrīd vēl ir atļauta, taču ESPR izveido aizliegumu, kas tiks ieviests pakāpeniski. Regulā (ES) 2024/1781 (ESPR) 23.–26. pantā noteikts, ka uzņēmumi nedrīkst iznīcināt nepārdotus patēriņa produktus — tostarp apģērēlu un citus tekstila produktus —, kad šis aizliegums stājas spēkā attiecīgajai produktu kategorijai. Līdz tam laikam vispirms ir spēkā pienākums sniegt informāciju par to, kas notiek ar nepārdotajiem krājumiem: cik tiek izmesti, iznīcināti vai citādi likvidēti, un kāds ir iemesls. Šis pārredzamības pienākums ir paredzēts kā pāreja uz faktisko iznīcināšanas aizliegumu un pašlaik attiecas uz lielākajiem tirgus dalībniekiem.
Kuriem tas attiecas: lieliem uzņēmumiem jā, maziem nē
Noteikumi skaidri atšķir pēc uzņēmuma lieluma. Lieliem uzņēmumiem vispirms ir pienākumi: tiem jāziņo par nepārdoto produktu daudzumu, ko tie iznīcina, un tie saskarsies ar aizliegumu, tiklīdz tas attiecas uz apģērēlu un tekstilu. Maziem un vidējiem uzņēmumiem aizliegums ir izslēgts, un vidējiem uzņēmumiem ir paredzēts pārejas periods, kad aizliegums sāk grozīt produktu kategorijai. Apģērēla marka vai importieri, kas tiek klasificēts kā mazs uzņēmums, praktiski neietilpst šī pienākuma juridiskajā darbības laukā, savukārt lielāks uzņēmums to ņem vērā. Turklāt regulā paredzētas iespējamas izņēmumi no paša aizlieguma, piemēram, produktiem, kurus nevar palaist apgrozībā vai pārvērtēt drošības, veselības vai higiēnas iemeslu dēļ. Kādām konkrētām situācijām tas tieši attiecas un kā tas tiek noteikts, izriet no 23.–26. panta detalizētas izpildes.
Spēkā stāšanās datums vēl nav noteikts
Šobrīd vēl nav noteikts, kad iznīcināšanas aizliegums apģērēlam un tekstilam faktiskā nozīmē stāsies spēkā. ESPR darbojas ar deleģējumiem, kuros Eiropas Komisija katrai produktu kategorijai nosaka, no kāda brīža aizliegums ir piemērojams un kādi izņēmumi tam piemīt. Apģērēlam un tekstilam vēl nav publicēts, kad tiks pieņemts šis deleģējums un kāds termiņš no tā izriet. Kamēr šis deleģējums nav pieņemts, nepārdoto krājumu iznīcināšana joprojām ir atļauta, ar nosacījumu, ka lieliem uzņēmumiem jau var būt pienākums ziņot par savu iznīcināšanas praksi. Tiklīdz Komisija publicēs apģērēlam un tekstilam paredzēto deleģējumu, tas tiks papildināts šeit.
Ko tas nozīmē praktiski
Tiem, kas ar šo jautājumu nodarbojas jau tagad, ir praktiski apskatīt šādā secībā. Vispirms: kāds uzņēmuma lielums ir piemērojams, jo tas nosaka, vai aizliegums drīz stāsies spēkā un vai pašlaik jau ir rapporta pienākums. Pēc tam: kurā krājuma daļā tas ir jāuzskata, jo regulā tiek atšķirts starp faktisko iznīcināšanu un citiem likvidēšanas veidiem, piemēram, ziedošanu, pārstrādi vai pārdošanu caur otro apgrozības kanālu — tikai iznīcināšana regulā noteiktajā nozīmē ietilpst paredzētajā aizliegumā. Pēc tam ir jēdzīgi jau tagad fiksēt, kas notiek ar nepārdotajām partijām un kāds ir iemesls, pat ja rapporta pienākums vēl nav spēkā: tas ietaupīs darbu, kad pienākums sāks darboties. Visbeidzot ir vērts sekot Eiropas Komisijas paziņojumiem par apģērēla un tekstila deleģējumiem, jo no tiem būs skaidrs faktiskais spēkā stāšanās datums un precīzie izņēmumi.
Pamatā: 23.–26. pants
Šis skaidrojums ir balstīts uz Regulas (ES) 2024/1781 (ESPR) 23.–26. pantiem, kas kopā veido sistēmu nepārdoto patēriņa preču iznīcināšanas novēršanai. Šie panti regulē aizlieguma principu, piemērošanas jomu pa produktu grupām, izmantojot deleģētos aktus, izņēmumus mazajiem uzņēmumiem un lielāku uzņēmumu ziņošanas pienākumu. Pilnu tekstu var izskatīt oficiālajā avotā šī raksta apakšpusē.
Ja vēlies turpināt, vari pārbaudīt, vai tava uzņēmuma kategorija ir lielajiem vai mazajiem uzņēmumiem, jau tagad sākt registrēt, kas notiek ar nepārdotajiem krājumiem, un sekot Eiropas Komisijas paziņojumiem par apģērbu un tekstiliju, lai savlaicīgi uzzinātu faktisko spēkā stāšanās datumu.
Uz ko tas ir balstīts
Paša Regula ir pieejama EUR-Lex. Mēs atsaucamies uz katru apgalvojumu; jums mums nav jātic.
Ko jums konkrēti jāizdara
ESPR satur noteikumus, kas ierobežo nepārdotu patēriņa preču iznīcināšanu. Apģērēlam un tekstilam tas ir viens no Regulas komponentiem, kas atšķiras no digitālā produkta pases, taču nāk no tā paša likuma un skar tās pašas uzņēmumus. To regulē Eiropas Savienības Regulas (ES) 2024/1781 (ESPR) 23.–26. pants. Īsumā: nepārdota apģērēla iznīcināšana tiek ierobežota ar noteikumiem, un noteiktiem uzņēmumiem parādās pienākums publicēti paziņot, cik daudz nepārdotu produktu tiek izmesti un kāpēc.
Ko no jums tiek sagaidīts
Nepārdotu iznīcināto produktu paziņošana sabiedrībai
Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas regula, ir pienākums publicēt informāciju par nepārdotu patēriņa preču apjomu, ko tie iznīcina, ieskaitant iemeslus. Apģērēļu uzņēmumam ar desmit līdz simts darbinieku tas nozīmē, ka dokumentācija par atgriešanu, pārpalikumiem un norakstītu krājumu vairs nav tikai iekšēja lieta, kas svarīga tikai grāmatvedībai. Tas, kas tiek iznīcināts, kādā apjomā un kāpēc, ir jābūt dokumentētam. Tas prasa reģistrāciju, kas pašlaik daudzos uzņēmumos vēl neeksistē šādā formā.
Iespējams vergutnīcības aizliegums noteiktām produktu grupām
Regula sniedz pamatu, lai noteiktām produktu grupām noteiktu tiešu aizliegumu iznīcināt nepārdotus produktus. Tas, vai un kad tas konkrēti attiecas uz apģērēliem un tekstilu, ir noteikts īstenošanas tiesību aktu, kas tiek pieņemts katrai produktu grupai. Uzņēmumam tas nozīmē, ka nepārdota apģērēla iznīcināšana joprojām nav tieši aizliegta, taču likumiskais pamats tāļ pastāv, lai to regulētu pa kategorijām. Tas ir atšķirīga situācija nekā produkta pasē, kur joprojām tiek gaidīta deleģētā tiesību akta ar laika grafiku; šeit ir jautājums par struktūru, kas jau ir bāzes regulā un tiek tālāk izstrādāta katrai produktu grupai.
Izņēmumi un sliekšņi atkarībā no uzņēmuma izmēra
Pienākumi saistībā ar paziņošanu sabiedrībai ne automātiski attiecas uz katru uzņēmumu. Regula paredz izņēmumus, tai skaitā saistītus ar uzņēmuma lielumu. Apģērēļu uzņēmumam šajā lieluma diapazonā ir svarīgi noteikt, vai paša uzņēmums ietilpst regulā noteiktajā slieksnī, vai arī piemērojams ziņošanas pienākums. Šis atšķirums praktiski neizbeidzas no paša sevis; tas prasa patstāvīgu novērtējumu saskaņā ar regulas tekstu.
Kur praktiski kļūdās
Pirmā situācija, kas bieži notiek: pārpalikumi un atgriešanas, ko apstrādā ārēja puse, nevis uzņēmums pats nekontrolē, kas notiek ar šīm precēm. Ja afēre faktiski nozīmē iznīcināšanu, informācija par to pazūd no paša uzņēmuma redzes, turpretim pienākums paziņot sabiedrībai ir pašam uzņēmumam, nevis ārējai pusei.
Otrā situācija: sezonālas kolekcijas, ko sezonas beigās masīvi noraksta un iznīcina, bez iemesla fiksēšanas partijā. Bez iemesla reģistrācijas — kvalitātes problēma, pārprodukcija, atgriešanas bojājumi — tiks zaudēts pamatojums, kas nepieciešams, lai ziņotu.
Trešā situācija: uzņēmumi, kas uzskata, ka noteikumi attiecas tikai uz gadu, kurā tie stājas spēkā, un ne uz krājumiem, kas jau iepriekš ir ražoti vai nopirkti. Jautājums par to, kas jādara ar esošajiem krājumiem brīdī, kad stājas spēkā jauni noteikumi, tiek aplūkots atsevišķi lapā par ko es daru ar apģērēļa un tekstila krājumiem, kas jau ir, tiklīdz stājas spēkā noteikumi; vecas noliktavas iznīcināšana nepaliek ārpus redzes tikai tāpēc, ka šī noliktava jau pastāvēja pirms noteikumiem.
Ceturtā situācija: sajaukums starp produktu pasi un noteikumiem par iznīcināšanu, it kā tie būtu vienas un tās pašas saistības divas puses. Tie nāk no vienas un tās pašas regulas, bet saistības ir neatkarīgas viena no otras. Uzņēmums var saskarties ar vienu saistību, nespēlējoties, ka otra jau ir spēkā, un otrādi.
Piektā situācija: uzņēmumi, kuri uzskata, ka lieltirgotāja partneris vai importētājs uzglabā iznīcināšanas datus, kamēr atbildība par to gulstas uz pusi, ko norāda regula, un tas nav automātiski tas, kurš fiziskā faktiski iznīcina preces.
Ko varat fiksēt
- Pārskats par to, kāds krājums grāmatvedības gadā ir nolietots un iznīcināts, katrai partijai, ar datumu un vienību skaitu.
- Iznīcināšanas iemesls katrai partijai: kvalitātes problēma, atgriešanas bojājumi, kolekcijas kalpošanas laika beigas, pārražošana vai cits iemesls.
- Utilizācijas maršruts: kura puse faktiski veic iznīcināšanu un kādi par to noslēgti līgumi.
- Pašu uzņēmuma lieluma novērtējums salīdzinājumā ar regulas sliekšņiem, ar datumu, kad šis novērtējums veikts — sliekšņi un definīcijas var mainīties, tāpēc vienreizējs novērtējums nav pastāvīgs dati.
- Korespondence ar piegādātājiem un loģistikas partneriem par to, kura puse kādus datus uzglabā atgriešanu un pārpalikumu gadījumā.
Uzņēmumiem, kuri jau tagad vēlas pārbaudīt, kas praktiski ir jādara, pirms produktu grupai specifisks noteikums ir galīgi pieņemts, lapā ir pieejams pārskats ko es jau tagad varu darīt, kamēr noteikumi vēl nav galīgiun tā kā inspektors kontroles laikā jautās ne tikai par produktu pasi, bet arī par izvesto krājumu pamatojumu, ir lietderīgi iepriekš zināt, kādi jautājumi var rasties; tie ir aprakstīti lapā ko inspektors jautā kontrolē uz apģērbu un tekstiliju.
Šis nav juridisks padoms. Šī lapa sniedz vispārīgu informāciju par tiesību aktiem, par kuriem ir šī platforma. Mēs nezinām jūsu situāciju. Ja domājat par savu gadījumu, konsultējieties ar juristu vai kompetento uzraudzības iestādi.
Rakstīts ar AI, pamatojoties uz iepriekš minētajiem avotiem, cilvēks pārbaudīja 2026-08-22. Kaut kas nav pareizi? Dodiet mums zināt — labojumi tiek uzskatīti par prioritāru.